- Japānas meži aizņem 67% no tās zemes, galvenokārt sastāvot no ciedru un ciprešu kokiem, kas katru pavasari izraisa plašas ziedputekšņu alerģijas.
- Šie pēc kara stādītie meži saskaras ar vides problēmām, ko izraisa nolaidība un slikta pārvaldība, ietekmējot ūdens saglabāšanu un palielinot zemes nogruvumu riskus.
- Samazināta iekšējā mežsaimniecība, lētāki koksnes imports, darbaspēka trūkums un sarežģīta mežu īpašumtiesību struktūra pastiprina šo problēmu.
- Inovatīvi projekti, piemēram, Nomura Real Estate Holdings “Savienot mežu”, mērķē atjaunot ekosistēmas, iztīrot vecos mežus un stādot jaunus kokus.
- Japāna pārskata savu iekšējo koksni globālās “Koksnes šoka” ietekmē, kas varētu mainīt meža ekonomiku un samazināt atkarību no importiem.
- Jauni koksnes produktu lietojumi un “zema ziedputekšņu” koki mērķē uzlabot ekoloģiskos un pilsētas apstākļus, piedāvājot atvieglojumus alerģijām un ekonomiskās iespējas.
- Šie ilgtspējības centieni izceļ būtisko saikni starp meža veselību un cilvēku labklājību, mudinot līdzīgus iniciatīvas arī citur.
Japāna, valsts, kas pazīstama ar saviem zaļajiem ainavām, var lepoties, ka apbrīnojami 67% no tās zemes ir apņemti ar mežu. Tomēr, kad pavasaris atver savas ziedus, daudzi japāņu pilsoņi baidās no ziedputekšņu izplatīšanās no plašiem ciedru un ciprešu kokiem, kas ir slaveni ar to, ka izraisa sezonālas alerģijas. Taču problēma ir daudz dziļāka par sastrēgumiem un asarojošām acīm. Šie mākslīgie meži, kas sākotnēji tika stādīti pēc otra pasaules kara rekonstrukcijas periodā, tagad rada ievērojamas vides problēmas nolaidības un sliktas pārvaldības dēļ.
Iedomājieties ainavu ar augstiem ciedriem un cipresēm, bieži vien valsts reforestrācijas centienu lepnums, taču tagad stāv klusi kā sargi par aizmirstu laikmetu. Neapstrādāti, šie meži ir kļuvuši savvaļas un nekontrolējami, radot ekoloģiskas problēmas. Tie vairs nepilda savu būtisko lomu ūdens saglabāšanā, palielinot zemes nogruvumu riskus un pastiprinot ūdens trūkumu.
Deteriorācija ir saistīta ar samazinātu iekšējo mežsaimniecības attīstību, ko veicina lētāku importa koksnes pieplūdums, darbaspēka trūkums un neskaidra meža īpašumtiesību pārmantošana. Šo problēmu saknes ir dziļi iesakņojušās, radot neizmantotu zemi, kas, ja vien nekas netiks darīts, var kļūt par nopietnām vides sekām.
Šajā fonā parādās inovatīvi risinājumi. Uzņēmumi, piemēram, Nomura Real Estate Holdings, uzsāk ambiciozus ilgtspējības projektus, piemēram, “Savienot mežu” iniciatīvu Okutama, Tokijā — teritorijā, kas 94% ir mežota. Tas ietver novecojušo mežu iztīrīšanu un jaunu koku stādīšanu ar mērķi radīt pašpietiekamu ekosistēmu. Šajā projektā ilgtspējība un pilsētas attīstība savijas, izmantojot dabas resursus, lai veicinātu gan ekoloģisku, gan ekonomisku dzīvotspēju.
Okutama kalpo kā mikrokosms plašākai problēmai, un Nomura iniciatīva ir tikai daļa no plašākas stratēģijas ainavas transformēšanai. Meža produktu lietojumi mainās no būvmateriāliem uz daudzveidīgākām lietotnēm, no mēbelēm līdz ēteriskajām eļļām, un pat kā jauns sastāvdaļa pārtikā un dzērienos, jaunais ekonomiskais modelis sāk iegūt formu.
Izstrādājošā globālā koksnes krīze, pazīstama kā “Koksnes šoks,” neapzināti mudinājusi Japānu pārskatīt savas milzīgās, bet nepietiekami izmantotās iekšējās koksnes rezerves. Ar importu cenām pieaugot, tagad uzmanība pievērsta šiem mājas resursiem, piedāvājot ne tikai risinājumu “Koksnes šokam,” bet potenciāli revolūciju meža ekonomikā.
Turklāt centieni stādīt “zema ziedputekšņu” ciedru sugas sniedz cerību pilsētas teritorijām, kuras mocītas ar ziedputekšņu alerģijām, norādot uz nākotni, kur meži sniedz ne tikai ekoloģiskus pakalpojumus, bet arī atvieglojumus alerģijām skartajiem pilsētniekiem.
“Iniciatīva Savienot mežu” ir pat ieguvusi balvas par saviem dabas balstītajiem risinājumiem (NbS), nopelnījusi atzinību par savu inovatīvo pieeju, kas apvieno dabas vajadzības ar mūsdienu sabiedrības vajadzībām.
Šīs kustības pamatā ir ideja, ka, rūpējoties par mežiem, mēs varam atjaunot ekosistēmas, radīt ekonomiskas iespējas un mazināt pilsētas vides problēmas. Tā ir modeļa aicinājums citām reģioniem rīkoties līdzīgi, izceļot ideju, ka mežu veselība ir tieši saistīta ar mūsu labklājību. Kad šīs iniciatīvas aizsakņojas dziļāk zemē, sapnis ir, ka tās izplatīsies, atjaunojot mežus visā valstī un veicinot pašnāvību starp pilsētu dzīvi un dabu.
Kā Japānas mežu atjaunošana transformē gan dabu, gan ekonomiku
Sapratne par Japānas mežu krīzi
Japāna ir valsts, kas pazīstama ar savām zaļajām ainavām, kur 67% no tās zemes ir apsegti ar mežiem. Tomēr greznā zaļmā tur nav bez izaicinājumiem. Plašas ciedru un ciprešu koku platības, kas sākotnēji tika atjaunotas pēc Otrā pasaules kara, tagad rada nozīmīgas ekoloģiskas problēmas. Nepārvaldītie meži ir veicinājuši paaugstinātas ziedputekšņu alerģijas un vides bažas, piemēram, zemes nogruvumi un ūdens trūkums.
Izaicinājumi un cēloņi
1. Samazinājums iekšējā mežsaimniecībā:
– Samazinātā iekšējā koksnes pieprasījuma un ražošanas samazinājums ir saistīts ar lētākas importa koksnes pieplūdumu.
– Samazināts darbaspēks un neskaidra meža īpašumtiesību struktūra, ko rada mantojuma jautājumi, vēl vairāk apgrūtina pārvaldības centienus.
2. Vides ietekme:
– Nepārvaldītie meži kavē efektīvu ūdens saglabāšanu.
– Ekoloģiskais disbalans palielina dabas katastrofu, piemēram, zemes nogruvumu, riskus.
Inovatīvi risinājumi un nozares tendences
1. Savienot mežu iniciatīva:
– Iniciatīvu, ko virza Nomura Real Estate Holdings, mērķē uz novecojušu mežu atjaunošanu, stādot dažādas un izturīgas koku sugas.
– Uzsvars tiek likts uz ilgtspējīgu ekosistēmu radīšanu, līdz ar to nostiprinot pilsētu izturību un risinot ekoloģiskās problēmas.
2. Ekonomikas iespējas:
– Ar globālu koksnes krīzi, pazīstamu kā “Koksnes šoks,” Japāna pārceļas uz iekšējās koksnes izmantošanu, piedāvājot risinājumu importa problēmām un veicinot jaunus ekonomiskos modeļus.
– Diversificējot koksnes izmantojumus no būvniecības līdz inovācijām, piemēram, mēbelēm, ēteriskajām eļļām un pat jauniem pārtikas sastāvdaļām.
3. Zema ziedputekšņu koku stādīšana:
– Zema ziedputekšņu ciedru koku ieviešana varētu sniegt atvieglojumus pilsētas alerģijas slimniekiem un uzlabot dzīves kvalitāti.
Ieskati un prognozes
– “Savienot mežu” metode, kas atzīta par tās ilgtspējīgajām praksēm, ilustrē dabas balstītu risinājumu (NbS) piemērus, apvienojot ekoloģisko veselību ar ekonomiskajiem stimuliem.
– Šie centieni varētu kļūt par paraugu citiem reģioniem, kas saskaras ar līdzīgām mežsaimniecības problēmām, norādot uz globālu tendenci uz ilgtspējīgu meža pārvaldību.
Priekšrocību un trūkumu pārskats
Priekšrocības:
– Atjauno vietējās ekosistēmas un nostiprina bioloģisko dažādību.
– Samazina atkarību no ārzemju koksnes, tādējādi veicinot vietējās ekonomikas attīstību.
– Nodrošina veselības priekšrocības, samazinot ziedputekšņu emisijas.
Trūkumi:
– Sākotnējās izmaksas un resursu sadalījums šādiem projektiem var būt būtiski.
– Prasa pastāvīgu pārvaldību un sabiedrības iesaisti, lai saglabātu efektivitāti.
Ātri padomi ilgtspējīgai mežsaimniecībai
– Vietējā iesaistīšana: Ieviest vietējās kopienas un nozares mežsaimniecības projektos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu panākumu.
– Politikas atbalsts: Ieteikt valdības politikas, kas atbalsta inovatīvu meža pārvaldību.
– Informēšanas kampaņas: Palielināt sabiedrības apziņu par ilgtspējīgas mežsaimniecības priekšrocībām un nozīmīgumu.
Nobeigums
Japānas mežu atjaunošana nav tikai vides centiens. Tā savieno ekoloģisko atjaunošanu ar ekonomisko revitalizāciju un sabiedrības veselību. Kamēr Japāna uzsāk šo mežu atjaunošanas ceļojumu, iegūtās mācības var sniegt nenovērtējamas ieskatus globālajā mežsaimniecības pārvaldībā.
Lai uzzinātu vairāk par ieskatiem un ilgtspējības centieniem, apmeklējiet Nomura Real Estate Holdings.